ilgtspējīga domāšana
es šodien domāju, kāpēc pie velna neatceros nevienu priekšmetu, kas šo te ļoti noderīgo īpašību nemāca skolā. atcerējos, ka drošivien ekonomikā moš kaut ko stāstīja, bet ekonomika un naudas zinātnes man vienmēr ir riebušās, tāpēc neko tādu neatceros poļubomu.
es dažreiz brīnos, ka cilvēki var stresot par nākotni (lietām, kuras vēl nav notikušas, un var notikt tikai potenciāli), bet tajā pašā laikā, kad vajadzēja ņemt ahūno kredītu, nedadomājās par ikdienu, kad viņš būs jāsamaksā.
vai cilvēki, kuri neizprot, ka samaksājot tagad vairāk (nu kaut vai klasiskais nozares piemērs par māju siltināšanu), vēlāk pēc n gadiem būs jāmaksā mazāk.
bet visvairāk besī, ka dažreiz ļoti vienkāršajā 'dot-ņemt' vienādojumā neiebrauc.
lai kaut ko dabūtu ir jābū gatavam investēt. vai nu savu naudu. vai nu savu laiku un smadzenes. un tad var dabūt kaut ko atpakaļ
un, ziniet ko, godīgi atzīšos, riebjas cilvēki, kuriem šķiet, ka viņiem viss pienākās. nu tā - ne par ko. na haļavu. gribu šito/gribu to bez mazākās piepūles/investīcijām.
liekēži ir pimpji