katru reizi, kad, bļe, sašūpo, ir tendence izdomāt dzīvi no jauna. it kā jau stulbi, ka pēkšņi liekas, ka kaut kas dzīvē, idritvaj, jāmaina.
a vot nav nekas jāmaina. man jau patīk šūpoles, bet, bļe, no domas, ka šūpoties vajadzētu visu laiku nelabi paliek.
viss ziniet man ir skaidrs