kā man palīdz filozofija
savos iekšējos īsto vadmotīvu meklējumos es kādreiz mēdzu pazust gadiem ilgās diskusijās par pareizām un nepareizām izvēlēm.
kopš es iepazinos ar filozofiju mazliet nopietnākā gaismā (mazliet vairāk par viendieņa sajūsmināto piesliešanos spinozistu klanam), iemācījos dažādas perspektīvas no kurām var uz notikumiem skatīties no visiem kaktiem. tad, kad es iemācīšos nosaukt visas tās perspektīvas dažādajos īpašvārdos, jo zināšu definīcijas un atšķirības no sirds un no rajona, varēšu žonglēt ar gudrām atbildēm uz grūtiem jautājumiem no ētikas viedokļa, mainot pieejas, kā mainās bunbiņās žongliera rokās, sākšu varbūt arī sevi uztvert nopietnāk.
un jā, es ar visu sirdi un rajonu godīgi varu atbildēt, ka gandarījuma sajūta apsiekalojot un saprotot jaunu filozofisku tekstu man ir lielāka nekā izdzerot 3 martini.