Ko es varu pateikt par vientulībā pavadīto gandrīz mēnesi? Bija daži stāsti par rubli, kurus neminēju šeit, aktīvs sportošanas un kačāšanās laiks, darbs it kā piecas dienas nedēļā, bet nejūtās vispār, tikai tad, kad nobliež 12 stundas pēc kārtas karstumā. daži laiski rīti pludmalē, saulē, un šādas tādas grāmatiņas palasītas. visas 30 mazās un lielās lietiņas to do listē tika izdarītas (nekas sevišķs). Gandrīz katru vakaru ar restorāna kolēģiem 1-5 dzēriens un +-2 reizes nedēļā ballīte.

absolūts intelektuālās socializēšanās trūkums. vienu vakaru, kad iedzērām ar gudrajiem studentiem, gandrīz visi bāli, jo baigi rukājot arhitektūru pie kompjiem garas dienas, es ar savu brūno seju kaunējos atvērt muti, jo izņemot teorijas grāmatas dziļāk neieslīgu pašlaik. Redzot, ka 95% cilvēku neredz, kas notiek apkārt, respektīvi 'are not aware', man neliekas nepieciešami kaut kādi mēģināt to mainīt. Tajā pašā laikā, es labprāt pajautātu viedokli pat neredzīgajiem, kā viņiem šķiet kāpēc grieķu skulptūra bija tik advancēta, kamēr viņu 2d māksla bija +- 1000 gadu atpakalikusi. es gribētu parunāt par īstām lietām un pajautāt no intereses jautājumu par cilvēku vecākiem, ja tos ieraugu skaistus un staltus, bet es to nedaru, jo sajūta, ka ir kaut kādas neredzamās robežas lielākajai daļai cilvēku un ir lietas par kurām runā un ir lietas par kurām nerunā. es gribētu arī cilvēkiem jautāt par viņu personisko vientulību, bet es to nedaru, tāpat jau to nedarot cilveki regulāri lieto vārdus 'strange' manā virzienā.

es neteikšu, ka es nezināju, ka šitā būs. precīzāk izsakoties, es zināju, ka šitā būs. un es arī zinu, ka kad 7dien iekāpšu lidmašīnā, man būs 2 lieliskas nedēļas pilnas mīlestības, īstuma un skaistuma.

kādus secinājumus vajadzētu izdarīt? nezinu. paklausīšos bjorkas jauno albūmu. patīk