āķīgi, hujāķīģi
runājot par nostaļģiju

levitēju kaut kur starp zib-bildem prātā par domu, kad mēs dzīvosim (minimāli es un O un vēl kaut kādi co&* ja viņiem/viņām gribēsies) kaut kur, kur būs silti po žizņi

un inta-bildēm no maniem to-reizējiem Latvijas biedriem, kā viņi tagad joprojām dzīvo un veido dzīves (un apziņai, ka es neesmu daļa tās) un cik skaisti tas izskatās




P.S

Augustā būs pieci apaļi gadi kā dzīvoju šeit


TRīSPUNKTS