vispār lielākoties cilvēki mani garlaiko. nē, angliskais 'i am getting bored' izklausās precīzāk, attiecinot uz cilvēkiem, jo dažreiz šķiet, ka viņi to aktīvi dara, stāstot savus garlaicīgos vāvuļojumus. tādos brīžos, es protams, mēģinu būt pieklājīga un klausīties, pēc brīža mana uzmanība noklīst zilajos padebešos. ja cilvēks tomēr turpina vāvuļot es aktīvi (tomēr pieklājīgi) neverbāli mēģinu parādīt, ka mani vopšem baigi nekrata ko tur man stāsta, ja mani turpina skaldīt ar verbālo instrumentu (lūdzu, šeit vizualizēt koka gaļas klapējamo parikti), es parasti mēģinu pateikt kaut ko izcili debīlu un pilnīgā bezsakarā, lai paķertu uz izbrīnu un uz brīža izsistu teicēju no vāŗdu caurejas. parasti šo brīdi es izmantoju, lai pazustu no apvāršņa.

tajā pašā laikā es nenormāli priecājos, ka mani draugi ir forši un inteleģenti cilvēki, ar kuriem nekad šitādas domas man nerodas. es vispār esmu baigi pateicīga par viņu eksistenci, jā, starpcitu