skumt var periodiem, mainoties intensitātei, dažbrīd iegriežot dziļāk, kad gribas ironiski atjokot pretim draugiem, lai paņem tak to neaso nazīti un izgriež man sirdi laukā, asarām joprojām izpaliekot, bet vajag tikai 5 minūtes sarunas ar mammu (kura vienmēr visu pasaka bez ceromonijām, tā kā ir), lai izplūstu asarās un elsās.

mamma varētu būt palicis pēdējais cilvēks, kurš vēl ir spējīgs uz emociju iekurbulēšanu dziļākajā stadijā. savādāk raudiens nenāk nekā.