es, principā, esmu izaudzis no kaut kādu īpašabu ienīšanas citos cilvēkos, sak, nav jau vairs 16. un nav jau tā, ka baigi krata, kas citam kabatā, bet ir, tomēr, viena lieta, ko es tiešām nevaru ciest cilvēkos. Liekulība. Tā lūk, vienmēr, kas šie cilvēki kādā no savām daudzsejainajām šķautnēm pamanās iejusties kā klimpas piena zupā, mani sak kratīt iekšēji drebuļi, žvīks pār kauliem un gribas kārtīgi pa vaigu šiem ievilkt.
Vēl dr. vatsona stilā uzkliegt virsū :" Don't be such a hypocrite!!!!"