varētu te jau viskaut ko iegāzt. par saviem diviem priekšniekiem, no kuriem viens ir gejs, par mācīšanos kontrolēt domas, savākt kā sīpolus aiz lokiem un spēt nedomāt par to, par ko nevajadzētu domāt. par to, kā mans pašai par brīnumu gandrīz katru vakaru sev (vienai!) gatavoju siltas vakariņas (vakariņas 21-22?!) ka manā vakara darbā es varu uzvesties kā varonis, darīt, ko gribu un kā gribu, strādāt un nestrādāt, kad gribu, ierasties vēlāk un pasūtīt sev vakariņas pirms darba sākšanas no paša chef kok (man, lūdzu, cēzara salātus, vai man, lūdzu, ravioli ar sēnēm un rukolu). esmu pozitīvs jau ilgāku laiku, pats nesaprotu kā sanāk, tā vienkārši ir. nu nezinu, droši vien iekšā pavasaris sācies.