the blozg
Es ilgi domāju par to, vai blogs ir "must have" atribūts kreatīvās profesijas pārstāvim mūsdienās. Nav jau runa par to, ka mūsdienās viss ir saistīts - ieliec bildīti blogā (biežāk, gan pārpublicē no kāda cita bloga), nospied citu pogu, vualā, tvīts, buks, draugs, visi zin, ka tu esi ievērojis(!) tādu vai savādāku krēslu, somu, frizūru, bet vai tā nav tāda informācijas tūkstoškārtīga pārmalšana? Neviļus nāk prātā kā ēdiena kumoss, kurš tiek sažļembāts vismaz 24 reizes, beigās jau tur nekas nepaliek. Atzī(žos), ka mani personīgi nogurdina personīgo kreatīvo blogeru atžļembājums un es personīgi lasu regulāri blogus tādus, ar kuru saturu man nav absolūta saskaršanās ikdienā - man patīk lasīt politiku vai paskatīties uz plikām beibām, impressive dabas skati arī ir very nice, jo es ar to nesaskaros ikdienā un citur šo informāciju neķemmēju. es labāk paskatos, ko kāds ir rūpīgi jau selektējis. Parasti, ja man vajag KREATĪVO attēlu, es iešu meklēt grāmatu vai meklēšu konkrētus parametrus saturošu objektu ar ļoti konkrētām pazīmēm, jo "smuko" bildīšu skatīšanās man nezkāpēc liekas apgrūtinoša, dažreiz garlaicīga bet vispār pirmais kas man nāk prātā redzot milzīgos bildīšu arhīvus ir, ka kāds reāli ir pazaudējis nenormāli daudz laika urbjoties ar brillēm ekrānā meklējot smukās buidītes, nevis izgājis ārā pasēdēt zem koka un uzēst vīnogas. Nu jā, pat fakts, ka daudziem blogeriem mūsdienās maksā, lai šie tik blozgo, man liekas mazsvarīgs.
Lieta, kas mani satrauc ir, ka nākotnē tāda blozga būs tāds "oligātais" pasākums. Vai vismaz ja tev būs sava blozga, tu būsi jau uzreiz pārāks par citiem, jo tas ir visacīmredzākais "Redziet, es esmu tik gudrs, kāda man smuka bildīšu kolekcija, es tiešām esmu IEinteresēts mākslas pasaulē, TO TAČU JŪS VARAT REDZĒT MANĀ BLOGĀ". Jā, varbūt es sāku palikt veca (wtf?!), un neturu līdzi straujajam interneta laikmetam, bet joprojām man liekas, ka paņemot rokās kaut ko un mākot izdarīt kaut ko ar to, radot kaut ko ir daudz vairāk un diženāk nekā paņemt peli un parādīt smuku bildīti, varbūt es kļūdos, varbūt, jā, pieļauju. Bet es tā pametu acis te apkārt universitātē un te jau patīk labāk gleznotas un zīmētās impresijas, kolāžas un interpretācijas, nevis high-resolution bildītes ar kosmosu fonā, perfektu gaismu un taisnām lineālu līnijām.
Eh, sūds ar blogiem, bet vispār jau briesmīgi. Kaut kāda trūmenšova mūsdienu piegarša