patiesībā, skatoties 4 dienas pa braucoša (pārsvarā) auto logu, var izdomāt diez gan daudz. ņemot vērā, ka es daudz pārlieku galvā lietas, uz kurām es sakarīgi nevaru atbildēt brīžos, kad tas ir jādara. nu vai vismaz jāizsaka savs viedoklis par lietām, kuras instinktīvi pilnīgi saprotu, bet vārdos izteikt un pamatot uzreiz jau vairs nevaru. un es domāju, cik drausmīgi savā ziņa ir tā milzīga atšķirības plaisa no tā, kāda es agrāk esmu bijusi un kāda es esmu tagad.