es pats personīgs ([info]maigs) rakstīja,
@ 2009-05-30 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
buddha saranam cachchhami
gribēju pastāstīt ka vakar piecēlos pusčetros no rīta, apēdu šķēli rupjmaizes un izdzēru glāzi ūdens. tā kā mani biedri neatsaucās rīta sms, es nolēmu varbūt iešu viņus pameklēt. uzliku zaļas ēnas un gāju pēc brokastīm uz wok. Man nebija riteņa atslēgas tapēc savas brokastis -california maki- ņēmu līdzi un pabrokastoju vērmanes parkā, riteņa kompānijā gaismiņai svīstot. aizbraucu uz "jumtu", kur viņu nebija, tad beidzot saņēmos uzzvanīt lieliskajam, kurš pilnīgā pārlaimes pāli (ppp) stāstīja, ka viņs esot pienā pie oļega (oļegs ir piena feisskontrols), ka tur ir ingus un ka nevienu citu viņš nepazīstot. tas viss ekstāzes balsī. es protams neesmu ekstāzē no klausītā, bet ieraugu mirgojam ekrānā sms no k., kura saka, ņem lielisko un braucam četratā ar laivu (ir 4.55) es ilgi nedomājot iesēdos sudraba zirgā un azbraucu līdz pienam, kur satiku un parunāju ar klasesbiedru, kuru nebiju redzējusi 7 gadus, tad mēģināju kaut kā savākt e. fotoaparātu un krāmus, kamēr oļegs vicināja savu pīpīti gar ausīm. nu tā nu mēs piesēdām un palikām "vēl mazliet", jo braukt jau nevar uzreiz. mazliet vēlāk, kamēr man braucot uz elizabetes ielu, no kurienes jāsavāc 50 kg laivas motors no 6 stāvas, pati laiva, visi tur krāmu krāmi (laiva sarkana piepūšama 6 cilvēkiem.), pa cēlam protams tiek uztīti 2 lieli džo, laiva tiek samontēta apmēram 45 minūšu laikā un pie grīvas mēbelēm plkst. 6 ciktur, iesēdās laivā 4 paŗlaimīgi cilvēki un... aizbrauca līdz Doles salai pa cēlam ieturot vieglas brokastis angļu stilā krastmalas statoilā laivu piestātnē.
plkst 14 bijām atpakaļ un es jau kavēju uz strelku ar saviem ex-klasesbiedriem+vēl mazliet cilvēkiem, dēļ kā stresoju, gaidīdama savu zilo vāģīti, nokavēju 40 minūtes, bet beidzot kaut kā galu galā jaunjelgavā mēs 50 minūtes sēdējām trijatā daugavas krastā un diezgan filozofiski apspriedām obamu, policijas akadēmiju un 12. gadu. telefoni.. telefoni tikmēr karsa aizmirsti mašīnā.
viena mūsu biedru mašīna, izrādām, ap dzelmēm nobraukusi no ceļa, pakūleņojusi un tikusi samīcīta. pamatīgi. visi veseli, visi dzīvi, bet ballīte jāatliek.
pulkstens 19. mēs visi vaļojamies un sūcam vieglus alkoholiskus kokteiļus ogres pilsētas slimnīcā un runājam ikdienišķas lietas. pēc cietušo apzinašanas (ārsti, policija, ziņkārīgi, blāblāblā), nolemjam ka no 5 turpbraucēju mašīnām brauks turp tikai divas, jo pārējiem vairs ballēties vairs ne īpaši, turklāt es jūtos mazliet dizzy.
tā nu es ierados mājas un mēģināju iet gulēt. bet labo kāju ir sarāvis nezināmais kas, ka ļoti sāp un aizmigt ar īsti nevar. nolēmu pielietot stingras sankcijas tikai tagad.
buddha saranam cachchhami, kājas sildīšana vannā, plašķīte šivam, vīraciņš guļamistabai, balderjānis kunģītim.
mēģināšu tagad velreiz aprunāties ar spilvenu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?