Kamēr es skolā bezjēdzīgi besījos ārā par vārda neminamu pasniedzēju, kurš man jau čakarē dzīvi otro sesiju pēc kārtas(vecais pinpis, plānprātīgais pirdulis, bļe), kas mani padara par mazu, glumu, nogurušu, nerunājamu zuti, tikmēr lieliskais vīrietis izrādās nomainīja lampu ar vadiem vannasistabā, uzlika manam ritenim jaunas riepas, nomainīja virtuvē krānu un vēl taisījās mani, glumo zuti, pabarot, kad es ar nāvīgi drūmu ģīmi (atmiņās kavējoties pie plānprātiņa-pirduļa) atvilkos mājās

 Ko no tā var secināt? To, ka es esmu sev nācīgi pieriebusies. Neinteresanta, garlaikota persona non-grata pati sev galvā.

Tas, tātad ir lieliskais vīrietis.Tā, tātad, esmu es neģīmī

(Un, vispār, lieliskais vīrietis kādu laiku atpakaļ atvēra savu bilžu jauno lapu. fotogrāfijas kā karameles. tā vot arī tās lietas apkārt notiek)


http://pelmeshkin.com