šodien es dzirdēju, ka ir lietas, kuras ir pārāk jūtīgas, lai notiktu.
tās tiek izdzīvotas un pārdzīvotas kaut kur mūsu prātos un blakus esamībā.
es man liekas tur varētu bakstīt ar pirkstiņiem par to mīlestības krāsu, kāda ir man pašlaik, lai arī uz cik vīriešiem viņa tiktu dalīta, tāda bailīga un nedroša. ārkārtīgi jūtīga. ārkārtīgi jocīga.
tādos brīžos nevar saprast, vai kādam tā vispār ir vajadzīga, ja jau nenāk un ar skubu neņem.
bet tad, kāds tev naktīs, tādās un citādās, čukst ausis lietas un klusi runā par maigumu skabūzīšos.
es esot traka meitene. trakākā, kādu pazīst.
tas ir tas, ko es dzirdu regulāri.
es sāku tam pat noticēt