divas minūtes, divas cigaretes, pāris maiji nejaušības dēļ
divi, trīs. sanāk uzdurties uz nejaušu fotogrāfiju, par kuras esamību nekad neesi nojautis,
un es atceros maiju. ne jau uz priekšu, bet atpakaļ. un gaismu, kāda ir vēlos maijos, vēlos vakaros. mhm, baby. probably jau vairākus maijus pēc kārtas, mhm, mhm, aha.
Un es atceros, ka es biju laimīga. it never seemed so lot.
un divas minūtes pēc divām cigaretēm es domāju vai es vēl kādreiz būšu laimīga. tā kā toreiz.
nejau tāpēc, ka mani mazāk mīl, bet tāpēc, ka es vēl nesen (maijā..?) mīlēju pavisam savādāk.