es lasu pasakas.
es te par sēdēšanu siltās vasaras naktīs atvērtos logos.
slapstīties gribās jau kādu laiku, un būt vieglā alkoholiskā reibumā, kur sajūtām nav slīpu nokrāsu, ja ir, tad nobliezts cieti.
tas, kas nodarbina manu prātu ir izvēle.
es jau esmu izvēlējusies, un tur vairs nekur nevar apgriezties.
galvenais ir saprast ko.
laicīgi
jo ja kūciņu neiebīda mutē tieši vajadzīgajā brīdi, var sanākt pamatīga šmuce
un tad kādam citam jātīra putukrējums no uzvalka omletes krāsā..