gaidu vasaru, vispār, a rīgā kaut kāds nesaprotams - neziema, nepavasaris gadalaiks. jāiedibina jauns gadalaiks, kurš mēdz iestāties jebkurā laikā, kad ārā ir ļurza. bet jāizvēlas poētiskāks apzimējums par slapjdraņķis (jo nelīst, bet ik pa laikam pat ļurzo no gaisa kaut kas starp ūdeni un sniegu).
ah, vēl es sāku domāt par emocionalitāti. tai ir arī kāda pozitīvā puse, vai tas ir tīri tikai kā dzīvot plēves teltī..?