laikam esmu salipis ar cilvēkiem, galu galā man vēl viņus gribās, bet visi mēs laikam esam palikusi pieauguši un kā plekstes pielīpam sev un tikai sev. nu nē, principā, mums ir divas puses. tieši tik daudz arī pielīpam - ar vienu pusi darbam, ar otru pusi mīļākajam.
sajūta kā jau tādās reizēs pieņemts - draņķīga,
bet tas arī ir chikke, jo mūsdienās jau tikai normāli vai draņķīgi