saaksim ar to, ka es neko neatceros, izlasiiju toties graamatu un esmu sailgojies atkal (atkal), taa kaa esmu sazaaljota es mazliet peldu, toties atkal man paraadaas sajuuta, ka peldu citaa dimensijaa, actinjas shauras un roka vislaik meklee atbalstu, momentos, kad es neesmu gultaa.
protams, taados briizhos man liekas, ka kaut kaadas lietas man ir tagad palikushas pilniigi skaidras, un varbuut arii kaut kur pa vidu miegam, es ziimogoju savus mazos manifestus ar apgaismiibas ziimogiem, un, taados briizhos es arii esmu laimiiga (kad viss ir skaidrs).
ik pa briidim es palieku tik ljoti laimiigs, ka vareetu dzeesties un dzeesties laukaa, pa maziem gabalinjiem, liekas, ka neko nejuutu un neko man nevajag, toties taa deelj, ka atkal esmu sailgojies, nospeelee juutas (interesanti, ka nekaa to paraadiit vienalga es nevaru, attieciigajaam instanceem).
kaut kur es tur gaisaa jau karaajos tomeer, varbuut pat deklameeju kaut ko par to ko es juutu,
tikai ne taadaa valodaa, lai kaads to saprastu vai varbuut gribeetu saprast,
labi ka palikushas veel juutas