seksīgais jēzu,
briesmīgi elegants un odekolonizējies maigs nogāžās no koka kājām apaļā džakuzi vannā,
piemiedz acis, ar tām pašām slapjajām matu lēkšķēm pāri sejai, iekniebj nezināmas izcelsmes dibenam,
iespurdzas un stāsta, ka viņam jau nu te vairs nav ko darīt, lai visi iet dirst, viņa jau iet krāmēt savu vēl neesošo koferi: ""klau, mīļais,
Žan Pol, izlej naktskanniņas saturu Marlonam aiz mazās krādziņas, varbūt vienreiz sapratīs, ka svētdienas naktīs iecavas vienīgajā diennakts veikalā saldējuma ar valriekstiem un karamelēm nekad nebūs. nekad. pat ziemā ne."