istabā joprojām auksti - Hendriksa melbaltā pastkarte, liekas, pat garaiņus pūš, vienīgi šķiet ģipši - bāli kā vienmēr, nemainot sejas izteiksmes, domāju par to, kā nepiesalt kaut kam.
atbrauca tēvs, sēdējām indiešu restorānā, un viņš man par Milānu un Itāliju stāstija (tikko atbaucis no Itālijas un jau rīt lido prom) par Versace modes skati, par Giorgio Armani un viņa ķengurvilnas cimdiem, kuri maksā tik, cik Latvijā ziemas mētelis un es jau klausījos arī.
ja jau dabas katastrofas (ledusklaikmets), tad jau par maz(kā vienmēr - visa un visur), tad es gribu pie mammas darbabiedra Jura (starpcitu, viņam 0 grādi, jo pārplīsušas visas iespējamās trubas un netrubas) pavasarī ar gumijas laivu pa tuvējo pļavu plostot un ar gumijas airiem karpām, kas pa pļavu peld, sist pa galvu.