o, Lha-mūr!
es tomēr turpinu mācīties, kā ir, kad nav.
jocīgi, bet viss vienmēr iztaisnojas. uz kādu laiku,
un tad atkal atnāk un atkal es sāku izliekt un uzmest kūkumu
un man saka - nu svari, svari - mūs roka pati vada
uzmet ķecerīgu skatu un piemiedz ar aci
- digitālā domāšana - jāsaka.
vai arī - lai jūsu ēnas plūst kā dūmi -
..un izdzirdot vecā vīra balsi, sirdī tik mierīgi, tik mierīgi,
ka negribot jāsmaida, jāspiež pie krūtim
un jājūtas labi.
un tā arī tam būt