tas tomēr ir sasodīti rūgti.
Jā tā ir. tā pat kā pēc epilepsijas lēkmēm. Tu zini, ka viss būs kārtībā un ka uzreiz jau tas neatkārtosies, viss būs tikai pēc kāda laika. Tā es gaidu savas lēkmes, Viņa lēkmes un vispār.. lēkmes kas notiek un Tu pat sāc just, ka lēkme notiks. Nu.. to jau var pateikt, jo to jau var just pa gabalu. Tāpat kā elektrības piesātināta gaisa smaržu, Tu jūti pa gabalu un zini, kas Tevi sagaida. Bet viss ir tikpat izjaucams kā puzles tējnīcā. Tāpēc es zinu to atšķirību starp epilepsijas un mūsu lēkmēm. Jo epilepsijas lēkmes nevar likvidēt, bet mūsu lēkmes. Nu..var. Bet esmu tik spītīga, ko nu tur.
un es saku - viss, pietiek, bet atkal redzot, ieraugot un mēs jau visi zinām, nekur, nekas tāpat nepazūd.. Vispār jau es tik ilgi esmu apņēmusies visu beigt. pēdējo reizi. tāpat arī šoreiz ar astmas baloniņu pūšu no tiltiņiem zāles. fui, cik pretīgi.
Vai tad man arī būs jāiegādājās psiho-tera,logo,smogo,čogo.. Modernu ar rudiem matiem.
Goda vārds.