Guns can't kill what soldiers can't see.
Šodien es pieķēru sevi domājam par to rokturīti manā galvā. Rokturītu, osiņu, podziņu.
Un domāju par to, ka gribu, lai ātrāk aiziet ciet. Viss aizverās un nekas vairs nelīst laukā, kā slūžās.
Nu tā, kā vienmēr man ir bijis - klikš un viss. nav vairāk.
Bet katru reizi kad jau tā roka pēc tā roktura sniedzas, notiek tā, ka kaut kas Viņu aizvāc.
Nejauši, negaidīti, līdz prieka asarām un siltuma sajūtai krūtīs.
Tas lai man pagriezties un smieties, smaidīt. tā pa īstam.

Un tad man atkal liekas, ka viss atrodas aukstāk nekā patiesībā.
Redzi, bet šodien es domāju par kloķiem..