vai mēs viens otram nākam pretīm un satiekamies?
Redzi, man te laimējās.
Es varu trijos naktī smieties un pagarināt savu mūžu, mizojot kartupeļus ar speciālo mizotāju un mazliet lamāties.
Arī noslīkt pelēkbaltā ģipša masā, piecūkot istabu un tad skaļi klausīties ģipša vaksācijas kliedzienos.
Un atnākot uz savām mājām es atrodu kaut ko tik sen nesajustu un neizbaudītu.
Un jaunu lampas abažūru, kurš pats no sevis ieradies mani apciemot, sēž uz lampiņas.
Mani pašu sameklē grāmatas par astrālo ķermeni un Vonnegūts smejas man uz galda.
Un vēl arī lielas, pienbalti dzeltenīgas nebalinātā papīra loksnes guļ tepat blakus Cirka kastei.

Un nav vērts pretoties tam, kas vienkārši ir