Debesis ir īpatnēji gaišas, es pat teiktu pārāk - liekas, ka mākoņu apveidi velk uz sniega parametriem.
Lillīgi saldas, kā melleņu uzputenis. Kā upeņu uzputenis pagatavots vecā, apsūbējušā katlā ar nodegušu dibenapakšu, pasniegts vasaras sākumā, kad dienas nav tik nomācoši karsta,s vēsā verandā.
Tramvaji šonakt stāvēja kā vienmēr rindā, bet dūca tik maigi kā lielas, baltas sniegabites, dvesdamas siltumu no vissīkākās vibrācijas.
Joprojām trūkst literatūras, bet jau ir prātā izsisti caurumiņi attiecīgi izlozētajās biļetēs - lai atcerētos
Kālo joprojām liek domāt un identificēties.
un pārņēmusi ārvalstu gūzma arī mani.
Arī man gribas prom.

Un man tikko uzdāvināja lielu un pūkainu segu - lai nav auksti gulēt. arī vienai.