Mans mēnesis sākās ar miglas vālu sabrukšanas uz galvas, kad pilnīgā tumsā jāmēro trīs kilometri.
Uz mājām - tā man čukst.
Un vēl man, skrienot pa skolas gaiteņiem ,kad kārtējo rītu esmu paspējusi nokavēt pirmās stundas, klasesbiedrs, kura vārds ir Dāvis, bet kuru esmu nokristījusi par Kalvi (tā tas arī paliks), prasa cik karotītes cukura es liekot pie tējas.
Un es pa īstam arī atbildu - trīs.
Un tad Viņš man saka - tāpēc Tu esi tāda