par sikspārņiem augustā
"Nu, līdz 23 būsim Iecavā..", vakar ap 18 es teicu, putināju smiltis Ķekavā, sēžot pretim baznīcai, miedzot acis saulē un ik pa brīdim atbalstoties pret pazistamām rokām.
Izbraucām no Rīgas , kur pirmo reizi plīsa riepa, es tad sēdēju un smējos un otrreiz plīsa Ķekavā un tālāk es jau teicu - "nu nē, nē autobuss", atkritu zaļi svešā zālē šosejas malā un vārtīju pirmo vasaras dienu.
Autobusā bija zaļi- pelēki krēsli un aiz loga spīdēja apgāzti, pelēki koki.
Par mums abiem smējās Mammītes un Kārlīši, saukdami mūs par vājprāšiem un stipriniekiem, bet mēs savkārt piesolījām salikt Viņus badmintonā pāri nevajadzīgiem tīkliem.

Cauri Iecavai ir upe - krāčaina. Pāri upei ir tilts, sametināts un trīcošs. Upe iet cauri neskartās dabas parkam. Parkā ir estrāde, kurā notiek grandiozs pasākums ar labu aparatūru, bet cilvēka nav neviena.
Naktī, stāvot uz trīcoša tila, dzirdu upi runājam. Sikspārņi lido apkārt.

Badmintonā mēs visus salikām. Teicām - nākošreiz satrenējaties kārtīgi.
Šodien bija ļoti karsti.
Mammīte smējās par to, ka es esmu pieņēmusies svarā - es tikai pasitu pa savu punci, un kad kārtējo reizi visi pasmējās par to, ka nu jau es būšu palikusi stāvoklī, visi pasmējās, es gandrīz aizrijos, mezdama rozīnes mutē.




* Augustā spēlējot badmintonu, vēlu vakarā, jau tumsā, ābelēs sēdošie sikspārņi ķer balto mušu zobos. Lido Tev apkārt un ķer. Es kārtējo reizi drudžaini mēģinu iekļūt e-pasta adresē, kārtējo reizi man tas nesanāk un Viņš saka. Nu jā.. Sieviete.
Es gribu teikt Tev - mana Sieviete. Es gribu Tevi noķert, es bez Tevis nevaru.
Es gribu kā sikspārnis tumsā - noķert Tevi, ar zobiem. Maigi.