šobrīd
Es sastāvu no tās daļas, kas sēž uz daudzstāvu pelēkās mājas jumta pārkārusi kājas pāri malai, šūpojot un kulstot kājas pie mazliet bezbēdīgas, svilpojamās meldijas, ik pa brīžam nosviežot kādu priekšmetu zemē un ar sajūtu "rokas gar sāniem"
Un arī tās daļas, kura blakus plēš baltus dūnu spilvenus, un plēš, un plēš un laiž lejā no tā jumta tā, ka bail paliek no centības. Jā, stāv kājās un centīgi ārda.
Un tajā brīdī, kad zem kājām visa pasaule, manas abas daļas saskatās un pēc nopietna klusuma mirkļa sāk smieties, sāk smieties par rietošas saules siltumu un pelēkām mājām kā tādām, un tīri par neko. Pašas par savu mazo mērķi.
Mazā lāču laimība.