Es tomēr zinu kāpēc pat tad, kad ir jāēd zeme es beigās tomēr pasmaidīšu pat par spīti netīrībai - es vienkārši tāda jau esmu sevi atradusi.

Un ja vienmēr man labāk ir paticis ka sapnis paliek par sapni, tad tagad man patīk kad šie mazie tīkliņu sapņi piepildās viens pēc otra, tik māki saaust kopā. Bet tā māka.. Vai ir lemts, nav?
Atkal jāsaka, god dammit - cukurs, saldākais.