Un vēl es visur redzu. Viņu.
Un šodien es braucu pāri akmens tiltam un sāku smieties. Uz Daugavas ledus milzīgs "FIZMATI.LV"
Fizmatu puika un bez uzrakstiem. Uz ledus bez kokiem.
Un koki - Kas krastmalā tik nejedzīgi apgriezis koku zarus? Tagad tie kā nabagi ceļ rokas pret debesīm un lūdz žēlastību. Un vēl kaut kur bērnībā lasīju, ja kokiem nogriež galotni - šie neaugot. Un tagad skatījos un domāju, tie jau vairs nav tikai bez rokām - galvas ar tiem apgriezuši.
Un tagad tiem - kas izdomāja tos apzāģēt - noliktu kailus pie krastmalas, nogrieztu rokas un galvu.
Nu?