Es negribu lai tu mani atdot man atpakaļ - ieliec mazā aploksnītē un uzspied zīmogu no karsti ķepīgas lakas, kura smaržo pēc darvas. Es tad sēdēšu tava samtainā uzvalka iekšējā kabatā kā mazais koka lacītis, kura mutei priekšā aizlikta ķepa. Es vairāk nemulsīšu un nerakstīšu uz sienām, bet tikai skatīšos, skatīšos, skatīšos uz tevi..
Bet tu paņem mani, tikai paņem uz rokām un atkal griez sev apkārt un man reibst galva..