Tu, iespējams, esi mans lielākais ieguvums šeit.

šonakt redzēju tevi sapnī. mēs dzīvojām vienā piecstāvu daudzdzīvokļu mājā, katra savā dzīvoklī. bija nakts, varbūt agrs rīts. jā, visticamāk, kā tā. es dzīvoju pirmajā stāvā. Tu otrajā. mēs sarakstījāmies ar zīmītēm uz dzeltenajām post-it lapiņām un savādā kārtā vienmēr varējām redzēt viena otras reakciju, lasot sev adresēto vēstuli. ne jau pa televizoru. laikam, ka galvā. jā, visticamāk, ka tā.
un vienā no šīm lapiņām Tu lūdzi, lai es Tev aizdodu cigareti.
es gribēju būt labāka un sasmērēju pie reizes arī vienu sviestmaizi ar zaļumiem un sarullētu sieru. uzliku uz maza šķivīša blakus ripojošajai baltajai cigaretei. cigarete, stapr citu, bija no amērikas, mentola. un par to man pašai bija liels prieks.
mana gulta bija tieši pie loga. uz gultas jau stāvēja Tev sagatavotais šķīvītis un es dzirdēju, kā Tu izelc pa otrā stāva loga un pieklauvē pie manējā. bija agrs rīts, to jau es sacīju. es biju samiegojusies un varbūt seja bija nedaudz miegā, bet es pavēru aizkarus, lai sniegtu šķīvīti un apjēdzu, ka Tu mani redzēsi pirmoreiz.