secinājums
Es vairs neatsaucoties uz savu vārdu ne uz ielas, ne skolā, ne plašās aukstās istabās, ne pasaulē, ne naktīs.
Uz to pašu laimes vārdu, kas jau bija man nodrošināts pirms dzimšanas. galu galā, tikai tāpēc es neesmu Marks (izklausās jau nu baigi pēc marksisma).
Un tikai ja pie auss pieliecas, un klusi paķer uz izbrīnu, tikai tad es pagriežos un paskatos.
- Anna.
Un paskatos izbrīnijusies, jo liekas, ka esmu pārsteigta, ka kāds vēl mani uzrunā šajā vārdā. itkā
Bet secinājums - vairāk nedzirdu ši vārda.