2004
Ja jau kāds te laiku pa laikam iečukst kaut ko par šo gadu, izdomāju, ja jau ir laiciņš, var arī kaut ko iepukstēt 2004. par godu.

Neatceros neko par lietām.
Absolūti. (uz sitiena)
Atceros par parādībām un sajūtām.
Diez gan daudz, tieši tāpēc, esmu secinājusi, ka latviešu valodā ir pārāk maz sajūtu nosaukumu.
Vai tas ir labi vai slikti nemāku teikt.
Vismaz ar īpašības vārdiem var mēģināt kaut ko aprakstīt mazliet. njāāā.. (mazais smieklis)

Bet visvairāk ar cilvēkiem. Un ne ar vienu, bet ar vairākiem. Un tad, ja šos cilvēkus atsauc atmiņā, atceros arī sajūtas un parādības, beigu beigās, ja iedziļinos, tas arī dažās lietas pat ļoti skaidri sāk aprist domās.
Bet ja paņem priekšā faktus un atmiņas, tad tomēr viens puika, tomēr ļoti saprotami ieņem pirmo vietu ši gada "atcerēšanās vērto dienu faktā"
Tā lūk.
Vairāk man arī neko negribas rakstīt.
Nepacietība neziņai.