Tāpēc, jau es klusēju. Agrāk taču tā nebija, agrāk es varēju pateikt visu, kas man ir uz mēles.
Tieši tā sejā. Es zināju ko saku.
Jau diezgan pasen es kaut ko sāku teikt un nepabeidzu. Apklustu, pasmaidu vai aizdomājos.
Tā, ka dialogizieris domā, kas varētu notikt manā galvā. Nesaprot
Bet agrāk taču tā nebija - pašai īstenībā tā vien nākas to atzīt.
Bet pārprata, nesaprota, tāpēc vairāk nesaku.
Jā, varētu jau teikt, pašu vaina, ka nesaprot, bet..
Sen nav dzirdēts, lai pieveros.
Parasti sanāk, dzirdēt, to, ko pati teicu/saku - ja iesāki, pabeidz līdz galam.
Bet es klusēju. Varbūt tikai tagad.