Es šodien jūku prātā
No viena emocionālā lauka, otrā.
Nekad, nekad tā tas netika pasniegts, nekad, nekad neesmu bijusi tad tik pārsteigta,
Būtu tas noticis mazliet agrāk, varbūt lektu gaisā, sviestu sniegu, lidotu
Nē, nē, bet tagad, pat ar to milzīgo tukšumu, kas rodas ap diafragmas vietu.
Par tad, es apmulsu.
Pirmo reizi tādā veidā.
Un nezinu, kas atkal plosās.
Bet, tad es atkal ieraudzīju, apjuku, un plēšās visu uz 100 pusēm.

Traki, ja nezin ko grib.