Norvēģu puikas (nu jā meitenes arī) ir ne tikai ausij tīkami (lai cik arī dīvaini neizklausījās pašā sakumā), bet arī ļoti pat acij tīkami, ķermenim tīkami, un kā dejo, kā māk. Nevēlamais koncerts izvēršās nenormālīgi jaukā pēcpasākumā, kur jau nu saulīte vairs neiestiepās, bet saulīte tīkami sildīja pie jūras, todien. Pavisam jauki. Tieši tik daudz, lai ar domu spēku izceltos no ķermeņa un būtu tuvāk debesīm. Tuvāk tam siltumam. Kastanis no Skandināvijas vēljoprojām kaut kur mētājās. Liels, liels no aizjūras zemēm.

No pirmā nesteidzīgā rīta divos mēnešos, apjaušu, ka istabā lido divi balti enģeļi, izcēlušies no šadiem tādiem abažūra apveidiem.

Kurpnieka rīdība, liek apvainoties uz puspasauli, un smagi iedragā apziņu - viss notiek.

Vienīgais no kā es kūstu ir beļģu gliemežvāki. Daudz.

"Tas, ka man skan pakaļa, vēl nenozīmē, ka viņa ir tik pat labi dabūjama."