jūtos pasaules nesaprasta, pasaules negribēta... tā notiek, kad apkārtējo cilvēku vairākums ir puiši... ne ar ko īsti parunāties, nekā... visas pēdējā laika sarunas ir par puišu tēmām - mašīnām, meitenēm... vienmēr jūtos lieka visur... lai kur es ietu, visur priekšā puišu kompānijas... tas jau it kā nav slikti....tikai man tik ļoti pietrūkst meiteņu sabiedrības.....tik ļoti....
zāle otrpus žogam ne vienmēr ir zaļāka, bet vienmēr liksies, ka tā ir....