Magnesia

Šodien notika pavērsiens, ko paredzēju iepriekš. Respektīvi - ka Ieva, Ieviņš un Nils dzīvosies pie ANtras līdz janvārim, kā bija iedomājušies un tad brauks uz LV. Es jau neticēju, ka viņi to reāli darīs, ņemot vērā to, ka "tur taču neesot, ko darīt".

Šis fakts iezīmē to, ka man palūdza padomāt par citas mājvietas atrašanu. Ārā mani nemetot. Visi viens ar otru ir apmierināti, bet pašauri. Nu piekrītu - 9 cilvēki, kaut palielā mājā, bet ir pašauri ar 1 vannasistabu, kaut gan es esmu paguvusi pierast. Pārējie tad laikam nē. Nu decembra beigās būs 10 cilvēki.
Izstāstīju savas vēlmes attiecībā uz to, ka tāpat gribu mainīt pilsētu, bet negribētu mainīt dzīvestvietu iekš Pboro robežām un pēc tam ārpus tām vēlreiz. Tik daudz esot gatavi pieciest.

Skaidrību manā neziņā tas ievieš tikai tik daudz, ka ir skaidrs, ka mans plāns ir jārealizē. Tikai ir 1 "bet". Plāna ta nav. Ir aizmetņi.

Mans pragmatiskais prāts lika man pastrādāt Amazonē vēl kādu laiku, lai dabūtu līgumu. Pēc tam mans prāts lika man pastrādāt līdz peak time beigām. Bet nu jau tas pats prāts štuko, ka būtu prātīgi nostrādāt 3 pārbaudes mēnešus, lai parādītu, ka esmu tos izturējusi. Tas nozīmē, ka jānostrādā līdz janvāra vidum. Bet nu akurāt pēc 3 mēnešiem jau arī prom nemetīsies, tad nu tā noapaļojot līdz janvāra beigām ir jānostrādā. CV labi izskatīsies. Kādā veidā to noformēt - nezinu, bet jāpapildina sav Cv, jāizkoriģē LinkedIn profils. Jāsavada savs CV internetā utt utjp. Bet nu, ja parādīies kāds labs darba variants pirms pārbaudes laika beigām, tad prātu laikam metīšu pie malas.

Cita skaidrība ir ar to, ka gribu slēpot un ir pat iespēja to paveikt februārī. Pēc 2 gadu pārtraukuma draugu busiņā ir brīva vieta (mans prieks gan ir uz kāda drauga bēdas rēķina). Esmu noilgojusies. Ir štuks paņemt mēnesi off no darbiem, kurā iekļaut slēpošanu un padzīvošanu LV. Bet, kā palikt ar UK - ne vella nezinu. Un kā tikt uz slēpošanu - arī nē. Lidot uz LV un tad ar busu kratīties? Negribas. Bet, kā visu savienot... putra pilnīga... Lētāk noteikti būtu lidot pa taisno. Lētāk nekā tīri busa izdevumi ceļam uz Austriju.

Viens ir skaidrs - tā kā esmu iecerējusi - tā arī jādara - peak time beigsies, tad jāsāk meklēt darbs. Intensīvi. Ko meklēt - nezinu. Nezinu arī - kurā Uk nostūrī, ja vispār UK.

Kā vienmēr mana dzīve iet kā pa miglu.
Kā vienmēr - darāmā ir daudz.

Šodien (sestdien) atkal uz darbu. Notiekti, ka būs arī daļa tādu [aģentūras darbinieku], kurus uz darbu neizsauks. Kālab viņi nevarētu aptaujāt, kuri gribētu savu darbdienu uzdāvināt kādam tās lielam gribētājam? :D Gara, nogurdinoša nedēļa stowā. Bet dabūju stundiņu arī pasortēt un stundiņu papikot.

Šonedēļ, šķiet, bija jāsaņem pirmais alga maksājums pēc P45 iesniegšanas. Un pārsteigums neviltots. Nē, ta būtu maigi sacīts. Šoks pamatīgs. Nodokļos puse (nepārpīlēju) - PUSE no algas. Uz rokas sanāca mazāk nekā par pēcpusdienas maiņu bez virsstundām un bez nakts piemaksas. Un tas vēl ņemot vērā to, ka alga izmaksāta par nedēļu, kurā bija 8 virsstundas. Es nezinu - vai meklēt iemeslu, vai pagaidīt nākamo algas lapu... Varbūt tas ir kaut kāds pārrēķins? Es aprastu, ja bišķi augstāki nodokļi, bet ne jau reizes 6!????!!

Šodien mājā tusiņš par godu Nikola vārda dienai, un izskatās, ka Inga brauc ciemos. Tusēt. Pa klubiem.

Pamodos ar kreiso aci uzpampušu vairāk kā labo.
Bērnu ir kļuvuši par pusi vairāk un izbļaustījā sman pie durvīm. Bet nu tad man arī bija laiks celties. pārējie izbļaustījās lejā.

Inga neieradās, jo apslimusi. Bet viņas vietā kāds cits tantuks, kuras balss noderētu deklamācijās, kur jaunos kareivjus iedvesmo patriotiski cīnīties.

VIngrojot guļu uz grīdas un redzu, kā fotogrāfijas pie sienas kustās vēja pūsmas ietekmē.
Ārā atkal līst...

Eh, vēl 1 dieniņu...