Man ir sāpīgs un sarkans deguns, jo saule to nežēloja tāpat, kā neviens negribētu žēlot apvēmušos bomzi. Tas man atgādināja, ka vakar braucu trolejbusā, un man blakus nosēdās opis, kas kaut ko man stāstīja. Tā kā opim nebija zobi, tad viņš man visu laiku spļāva virsu, bet to ko teica nedzirdēju, jo klausījos mūziku. Beigās gan sapratu, ka opis man novēl laimi, labu vīru un paklausīgus bērnus. Savukārt, pāris dienas iepriekš savā rajōōnā, yo, spēlēju ar citu krievu opi galda tenisu. Mēs abi bijām vienā līmenī, bet es tomēr mazliet krutāka. Pēc tam atstājām viņam raketes, lai arī ar savu mazdēlu uzspēlē, kāmēr mēs ar Emīlu gājām pastaigāties.