Visus shitos gadus pilseetaa. Tikai dazhas reizes nav bijis vientulji. Vismaz nav par to domaats. Par to, ka vientulji. Laukos citaadaak. Tur maz cilveeku. Par vientuliibu tad nedomaajas. Pilseetaa uz katra stuura pa smaidam, pa vaardam, pa skatienam. Ej cauri un skaties. Liekas, ka smaids man. Liekas, skatiens man. Pieeju tuvaak. Jau stiepju roku. Piesteidzas beernelis un aizstiepj smaidu. Pienaak meitene un panjem skatienu. Ieliek aadas rokassominjaa un aiziet. Es staavu un skatos. Nesaprotu. Kaa taa? Kaapeec nav man? Re, re - vaards! Tas gan buus man! Jau smaidu un dodos klaat. Vaards pagriezhas un maigi piekjeras puisim pie rokas. Atkal nekaa. Apseezhos uz skatloga. Padomaat. Iznaak paardeveeja no veikala un aizraada, ka uz shii skatloga seedeet nedriikst. Jaa, jaa, protams, aizbaidiishu visus klientus. Pieceljos un dodos prom. Bet nekur neaiziesi. Visur tas pats. Tas pats. Bet zini, es veel ticu. Ticu, ka kaut kur buus. Skatiens, kas pie rokas piekjersies. Vaards, ko ielikt kjeselee. Smaids, kuru uzlikt uz galvas kaa cepuri ausaini.
Shonakt. Luugshu Dievu. Un mazliet raudaashu. Varbuut.
Bet riit smaidiishu tev. Un teikshu vaardus tev. Un tevi ieraudziishu. Lai nav vientulji. Tev, Cilveek.