Paglmā sniegs krīt. Kaimiņmājā lampas. Lielas baltas. Kurš aiztaisīs slēģus? Te tas sniegs no labās puses uz kreiso, te - no kreisās uz labo. Un atkal man ir tā sajūta. Mežā, laukos. Krāsns. Es un manas domas.
Bet smadzenes slimas. Mēģinu ielikt birstīti un lāpstiņu ledusskapī. Nesaprotu, kāpēc nesanāk. Un ko tie burkāni tur dara? Sētniece iet garām, skatās logā. Man gribējās viņai mēli. Bet es pasmaidīju. Un viņa pagrieza galvu uz otru pusi. Ja es parādītu mēli, viņa redzētu, ka nepavisam neesmu tik vesela, cik izskatos. Mēle balta kā tāds piesnidzis pagalms. Pagalmā krīt sniegs.Lēni, lēni, ārāk, ārāk, ātrāk.... orgasms, un viss ir kluss.