Un vēl tajā sapnī. Bija mana bērnības lielā mīlestība. Nu tā, kurā ieskatījos, kad man bija 12 gadi. Un vēl jo projām. Šad tad pieķeru sevi par viņu domājam. Pēdējo reizi redzējāmies viņa sievas bērēs. Un tad šonakt sapnī. Bet viņš bija citādāks. Es gandrīz viņu nepazinu. Pilnīgi svešs veidols. Tikai iekšēji tas pats. Mēs gājām pa ielu. Viens otram garām. Un atskatījāmies. Un tad vēlreiz. Un tad jau savilkās sajūtas kopā. Un sadzirdēja dvēselītes viena otru. Nu kā vari nesadzirdēt. Tik ilgi mīlētu cilvēku. Viņa sirdi taču pazīst. Cauri daudzām citām. To sirdi pazīst.