Vārdi, pasperti ar kāju, ripo cauri alejai. Ripo un atsitas pret koku stumbriem. Pret kurmju rakumiem. Pret krāsainu lapu kaudzēm. Pret lietus lāsēm. Pret cilvēku sejām. Pret suņiem. Un tad vārdi maina trajektoriju. Un lido citur. Un atkal atsitas. Un atkal lido. Maina būtību. Maina jēgu. Maina nozīmi.
Jauna meitene sarkanā beretē pa parku staigā. Dzeltens lietussargs rokā. Elpo rudenīgo gaisu. Un vārdus. Pa vienam. Ievelk dziļi, dziļi. Un uzraksta stāstu. Stāstu par mani. Un rados es. Ar mainītu būtību, jēgu un nozīmi.

Jūs mani izdomājāt. Viņa mani pierakstīja. Viņš uzzīmēja.