-Dvēselīte dikti raud. Sakās viena esam. Nevienam nevajadzīga. Nemīlēta. Kā lai es viņai palīdzu.
-Saulīt, vientulība IR dvēseles stāvoklis.
-Bet viņa raud.
-Raudi tu kopā ar viņu.
-Nevaru raudāt. Gana esmu šodien jau raudājusi. Un vakar. Un aizvakar. Nu labi. Šodien asaras satecēja uz iekšu, bet vakar un aizvakar. Bira kā pupas no ieplīsuša drēbju maisiņa.
-Raudi, utubunga mazā,tik un tā neko jēdzīgu šodien vairs nesadarīsi. Aizmirsti par visām Latvijas prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, pamatvirzieniem. Uz brīdi.
-Nēēēē. Nemaz nemēģini mani te sakoļīt :) Ej pupās. Es strādāšu. Mēeee...