Vakar uzrakstīju pasaku. Par tējkannu. Un porcelāna krūzīti. Nenormāli skaļi klausījos HIM. Pārsalu. Tik auksta grīda. Nu tik auksta. Izdzēru glāzi vīna. Iegāju karstā dušā. Kāju pirksti zili. Nosaluši. Balti garaiņi. Ceļas uz augšu. Uz augšu. Ventilācija nespēj viņus norīt. Rij. Rij. Un aizrijas. Izvemj veselu ūdens šalti. Applūst grīda.
Apguļos gultā. Tumsa. Tikai datora monitora divas acis tumsā uz mani skatās. Kaut kas staigā pa dzīvokli. Kaut kas. Sega smaržo. Pēc vasaras. Pēc manis. Pagriežos, lai redzētu, kas tur staigā. Neviena nav. Ātrāk jāaizmieg.
Rīta modinātājs. Kā nemīlēts vīrs iečukst ausī lai ceļos. Dusmīga pagrūžu viņu tālāk. Un ļaujos sapņiem. Par tevi. Kā parasti. Stunda pagājusi. Un es ceļos. Lai steigā sakārtotu matus un uzzīmētu seju. Lai steigā uzvilktu melnbaltās drēbes. Tad dziļa ieelpa un solis sniegā. Ārā. Un skrējiens pa Barona ielu. Garais sprints. Ar pieturu Barona centrs - rīta jogurts. Tad bezgala kāpnes uz piekto stāvu. Dīvainā sekretāre. Un dators ar kaudzi epastu. Vesela stunda - atbildes, atbildes, jautājumi. Un tad turpinās maratons pa Barona ielu. Līdz vecrīgai. Un visa diena triju burvīgu cilvēku kompānijā. Have fun.