Viņi teica: "Tev ir bieza ādā." Bet nav jau. Ir tikai bruņas pa virsu. Un maska sejai priekšā. Un nezina neviens, kas tur zem tā visa dzīvo.

Viņi teica: "Tev nu gan ir iekšā!!!" Bet nav jau. Ir tikai no ārpuses. To, kas ir iekšā, nezina neviens.

Viņi teica: "Tu nu gan esi!" Jā, esmu. Tikai nezinu, kas.

Un viņi daudz runā. Runā par daudz. Un vārdi lido pa pasauli. Nevienam nevajadzīgi.Lieliki. Pieķeras pie rokassomiņas, pie lietussarga malas, pie platmales, pie loga rūts. Un ķiķina. Un smejas. Un darās. Un trokšņo, brīnās, cīnās, kašķējas, samīļo, kliedz, lādējas, lūdzas, lūdz, skaita lūgšanas.

Jāsaprotas bez vārdiem. Tikai ar skatieniem. Tikai ar smalkām stīgām. Ar sajūtām. Āda pret ādu (ne tā kā zobs pret zobu). Doma par domu. Sirds par sirdi. Es par tevi. Tu par mani. Tikai bez vārdiem. Lūdzu nerunāsim šodien. Rīt. Rīt parunāsim. Rīt laidīsim vārdus debesīs kā dūjas. Šodien ne. Lai pasaule vienu dienu atpūšas.Vienu dienu bez vārdiem. Pavisam maz. Tu jūti mani?