Diena ar mani spēlēja paslēpes. Tāpat kā tu. Un es arī slēpos. Aiz fabrikas stūra. Putekļos. Vilciena dūmos pazudu. Un ieskrēju pussagruvušas koka mājas dziļākajā istabā.
Dzirdēju tavus soļus. Tuvāk un tuvāk. Ārprāc. Tūlīt tu mani ieraudzīsi. Kur? Kur? Ā. Ārā pa logu. Pa logu ārā. Un aiz viesnīcas. Nē viesnīcā iekšā. Augšā ar liftu. Re, kā tu pa leju staigā un skaties. Hei, es esmu te - augšā. Un kamēr tu brauci ar liftu, es pa ugunsdzēsēju kāpnēm lejā un prom. Uz ostu. Starp kuģiem. Uz staciju. Vilcienos. Starp vilcieniem. Un tā mēs pazudām. Viens otam pazudām. Un vairs nav jēgas slēpties. Vēl tikai inerces pēc. Bet sen jau esam pazuduši.