Es jau baidījos, ka kāds to pajautās. Un tad sāks stāstīt, ka zeme patiesībā nav vienkārša, bet sarežģīta. Ka tur visādi ķīmiskie elementi. Un visādi sarežģīti procesi.

Bet es zemi par vienkāršu saucu. Par dabisku. Par tādu, kas ir. Neskatoties ne uz ko viņa ir un dara/rada savu. Un ir klusa un mierīga. Un vienkārša. Tāda ir zeme. Zeme ir zeme.

Es nerunāju par zemes lodi kā planētu. Es runāju par zemi kā matēriju.